Purvciems: Kā Rīgas Lielākā Izgāztuve Pārtapa par Mikrorajonu, Kurā Dzīvo Desmitiem Tūkstošu Cilvēku

Ja Rīgu iedomājas kā vietu, kur vēsture un modernisms sadzīvo plecu pie pleca, tad Purvciems ir perfekts šī kontrasta piemērs. Šodienas rajonā, kur plešas simtiem daudzstāvu māju, kursē trolejbusi un darbojas lielveikali, vēl pirms septiņdesmit gadiem atradās purvs – un vēl trakāk: pilsētas atkritumu izgāztuve. Kā no nekurienes šeit izauga viens no apdzīvotākajiem Rīgas mikrorajoniem? Kādi noslēpumi glabājas aiz pelēkajām paneļu māju fasādēm? Un vai šodien Purvciems ir laba vieta, kur dzīvot? Atbildes – šajā rakstā.

Kas ir Purvciems un kur tas atrodas?

Purvciems ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, uz austrumiem no dzelzceļa līnijas Rīga–Lugaži. Tas robežojas ar Teiku, Mežciemu, Dreiliņiem, Pļavniekiem, Dārzciemu un Grīziņkalnu. Galvenās Purvciema ielas ir Augusta Deglava iela, Gunāra Astras iela, Dzelzavas iela, Nīcgales iela, Braslas iela, Ieriķu iela un Lielvārdes iela.

Purvciema kopējā platība ir aptuveni 5,076 kvadrātkilometri – tas ir aptuveni uz pusi lielāks nekā, piemēram, Iļģuciems. Šodien Purvciemā dzīvo desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, padarot to par vienu no apdzīvotākajiem rajoniem visā Latvijā. Mūsdienu Purvciema lielāko daļu – aptuveni 48% no visas teritorijas jeb 241 hektāru – aizņem dzīvojamā apbūve.

Purvciema vēsture: No purva uz metropoli

Hausmaņa purvs – kur visa sākums

Lai saprastu Purvciemu, jāatgriežas tālu pagātnē – laikā, kad šajā vietā nebija ne ielu, ne māju, ne pat cilvēku. No 17. gadsimta beigām šī teritorija bija pazīstama kā Hausmaņa purvs – nepārvarams kūdrājs, kura platība sasniedza aptuveni 60 hektārus. Savulaik to dēvēja arī par Mintusa purvu vai Husmaņa purvu. Vēstures avotos bieži sastopams tikai īsais apzīmējums "Purre" vai "Purwe".

Šo purvu ieskauja smilšu kalni, un pa to līkumotajiem ceļiem cauri tālajam kūdrājam ceļoja vieni paši zemnieki un tirgotāji. Purvs bija bīstams – nostāsti vēsta, ka tajā noslīkuši cilvēki, pajūgi un lopi. Tas nebija vieta, kur kāds vēlētos mitināties.

Pirmie iedzīvotāji un muižas

Viss sākās 1742. gadā, kad pie smilšu kalniem purva malā sāka celt savu muižiņu Johans Bernhards Fišers – Rīgas pilsētas ārsts, vēlāk Krievijas ķeizarienes Annas galma ārsts un visas Krievijas medicīniskās pārvaldes priekšnieks. Tieši viņš bija pirmais, kurš uzdrošinājās apdzīvot šo purvaino nomaļu.

1794. gadā muižiņa nonāca tirgotāja Grīzena īpašumā, kurš to paplašināja, iepērkot blakus zemes. Tā izveidojās Grīziņmuiža jeb Grīziņa muiža, kuras platība arvien pieauga. Vēlākos gados viss lielais Grīziņmuižas gruntsgabals nonāca Rīgas vecticībnieku sociālās palīdzības organizācijas – Grebenščikova labdarības iestādes – īpašumā, kurai tas piederēja līdz pat 1940. gadam.

Nosaukums "Purvciems" radās tikai 19. gadsimta otrajā pusē – tad, kad purva malas pamazām sāka apdzīvot un veidojās mazas lauku sētas un saimniecības. Agrāk šajā teritorijā bija galvenokārt pļavas, dārzi un nelieli namiņi.

Iekļaušana Rīgas robežās

Tagadējā Purvciema teritorija Rīgas pilsētas administratīvajās robežās netika iekļauta uzreiz, bet pakāpeniski. 1828. gadā tika iekļauta teritorija starp tagadējām Purvciema, Nīcgales un Dzelzavas ielām un dzelzceļu. Pārējā, lielākā teritorijas daļa Rīgai tika pievienota tikai 1924. gadā.

Pēc iekļaušanas pilsētas robežās tika izstrādāts rajona attīstības plāns un izveidots jauns ielu tīkls, kas stimulēja vienģimeņu namu celtniecību. Uz šo apkaimi attiecas 1923. gadā arhitekta Arnolda Lamzes vadībā izstrādātais Rīgas ģenerālplāns, pēc kura pilsētas perifērijā paredzēja vienīgi mazstāvu apbūvi. Vēl 20. gadsimta 50. gados neapbūvētā purva daļa tika izmantota kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve – grūti iedomāties, ka šajā pašā vietā tagad atrodas bērnu laukumi un daudzstāvu mājas.

Padomju laikmets: Kā Purvciems ieguva savu mūsdienu veidolu

Pirmās blokmājas un vēsturisks rekords

Lūzuma punkts Purvciema attīstībā sākās pēc Otrā pasaules kara. 1964. gadā Rīgas ģenerālplāna birojā arhitekti Gunārs Melbergs, Ruta Paikule un Dace Sila izstrādāja rajona izbūves detaļplānojumu. 1965. gadā sākās piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku celtniecība.

Tieši šeit notika kaut kas vēsturiski nozīmīgs – Purvciems kļuva par pirmo Rīgas mikrorajonu, kurā parādījās deviņstāvu tipveida dzīvojamās mājas. Tas bija milzīgs solis padomju pilsētbūvniecībā. Šīs baltās un bēšīgās ēkas ar sīku baltu flīzējumu apdarinātiem paneļiem sāka veidot mikrorajona pamatkodolu.

Heksagonālais plānojums – unikāls arhitektūras eksperiments

Purvciema jaunā dzīvojamā masīva plānojuma struktūras pamatā bija regulārs 120 grādu moduļu tīkls – katru sešstūra malu veidoja viena piecu stāvu, četru vai sešu sekciju dzīvojamā ēka, ko papildināja atsevišķas deviņu stāvu ēkas. Šis heksagonālais princips bija neparasts un radikāls risinājums tā laika pilsētbūvniecībā un vēl joprojām padara Purvciemu plānojuma ziņā atšķirīgu no citiem Rīgas rajoniem.

70. un 80. gadu uzplaukums

Intensīva celtniecība turpinājās 1970. un 1980. gados. Šajā laikā Purvciems ieguva galveno infrastruktūru, kas joprojām kalpo tā iedzīvotājiem. Tika uzcelts pārtikas lielveikals "Minska" – pirmais lielveikals mūsdienu izpratnē visā Rīgā, kuram tad ir simboliska nozīme. Interesants fakts: Minskā, Baltkrievijā, atrodas tā dvīnis – līdzīgs lielveikals ar nosaukumu "Rīga". Abas ēkas tika celtas kā tautu draudzības simbols. Mūsdienās Rīgas "Minska" strādā kā Rimi.

Tajā pašā laikā tika uzcelts Mēbeļu nams Dzelzavas ielā 72 – padomju laiku tirdzniecības leģenda, kas vēl šodien pilda savu sākotnējo funkciju un nav kardināli pārveidota. Tika celtas arī bērnu un pieaugušo poliklīnikas, skolas un cita sabiedriskā infrastruktūra.

Franču projekts – "kukurūzas vālītes"

70. gadu beigās Purvciemā notika arhitektūras avangards – sākās darbs pie monolītā dzelzsbetona dzīvojamo ēku celtniecības, ko sauca par "franču projektu". Madonas ielā 21 un 23 tika uzbūvētas divas ēkas, kuras bija vienas no augstākajām un labākajām Padomju Latvijas daudzstāvu dzīvojamajām ēkām. Tās bija pirmās monolīta betona mājas visā Rīgā – tehnoloģisks jaunums, kas tika atvests no Francijas.

Tautas valodā šīs augstās, noapaļotās ēkas ātri ieguva iesauku – "kukurūzas vālītes" jeb "kukuružņicas". Tās kļuva par Purvciema arhitektūras simbolu un joprojām izceļas uz apkārtējo tipveida ēku fona.

Deglavas tilts – Latvijas garākais savā laikā

Lai atvieglotu Purvciema iedzīvotāju nokļūšanu Rīgas centrā pāri dzelzceļam, 1966. gadā tika atklāts Deglavas tilts. Tā garums – 646 metri – tajā laikā padarīja to par garāko gaisa pārvadu visā Latvijā. Tilta caurlaidība bija plānota 900 automašīnās diennaktī. Augusta Deglava iela, pēc kuras tilts nosaukts, ir galvenā Purvciema artērija, kas savieno rajonu ar pilsētas centru.

Purvciema arhitektūra: Ēku sēriju enciklopēdija

Purvciems ir unikāls ar savu ēku daudzveidību – nevienā citā Rīgas rajonā nav tik daudz dažādu padomju celtniecības sēriju blakus. Tie, kas interesējas par padomju arhitektūru, Purvciemu var uzskatīt par īstu lauka muzeju.

Rajonā sastopamas 119. sērijas ēkas – dažādu stāvu skaita paneļu mājas, kas veido lielāko daļu dzīvojamā fonda. Papildus tām atrodamas 103. un 104. sērijas ēkas, 318. sērijas ēkas (tā sauktais "Hruščova laika projekts"), 464. sērijas ēkas (jeb "lietuviešu projekts") un 467. sērijas ēkas.

Purvciems ir arī viens no nedaudzajiem daudzstāvu rajoniem Rīgā, kurā sastopams liels skaits "mazģimeņu" projektu – piecu un deviņu stāvu ēku ar mazām, kompaktām dzīvoklīm, kuras citās apkaimēs parasti atrodamas kā atsevišķas ēkas. Šodien pagalmos dominē lieli zālāju klajumi un apzaļumojums, ko veido krūmi un koki.

Purvciems mūsdienās: Infrastruktūra un ikdienas dzīve

Sabiedriskais transports

Viens no Purvciema lielākajiem ieguvumiem ir lieliska transporta pieejamība. Caur rajonu kursē vairāki trolejbusu maršruti – 11., 13., 17., 18., 22., 23. un 35. maršruts, kas savieno Purvciemu ar Rīgas centru un citiem rajoniem. Autobusu maršruti papildina trolejbusu tīklu.

Robežā ar Teiku un Grīziņkalnu atrodas dzelzceļa stacija "Zemitāni", no kuras kursē elektrovilcieni un dīzeļvilcieni uz dažādiem Latvijas virzieniem. Tas ir īpaši ērti tiem, kuri regulāri dodas braucienos ārpus Rīgas – uz Pierīgu vai reģionālajām pilsētām. Pateicoties šādai transporta infrastruktūrai, no Purvciema var viegli nokļūt gan Rīgas centrā, gan praktiski jebkurā citā pilsētas malā.

Izglītība

Purvciems lepojas ar attīstītu izglītības infrastruktūru. Rajonā un tā tiešā tuvumā darbojas vairākas no prestižākajām Rīgas skolām. Atbilstoši 2017. gada pētījumam, Purvciema, Pļavnieku un Mežciema apkaimēs kopā atrodas 15 vidusskolas.

No spēcīgākajām skolām izcēlās Rīgas 64. vidusskola (OCE indekss 69,4%), Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija (54,9%), Rīgas 85. vidusskola (54,4%) un Purvciema vidusskola (49,8%). Rajonā darbojas arī vairāki bērnudārzi un profesionālās izglītības iestādes, padarot Purvciemu par ģimenēm piemērotu dzīvojamo rajonu.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Purvciemā darbojas vairāki lielveikali, tirgus, aptieku tīkls, banku filiāles, kafejnīcas un citi pakalpojumi ikdienas vajadzībām. Tieši pie Purvciema robežas 2003. gadā tika atvērts tirdzniecības centrs Domina Shopping – viens no pirmajiem un lielākajiem Rīgā.

Vēsturiskais Purvciema tirgus turpina darboties arī mūsdienās – tas ir retums, jo padomju laikos katrai apkaimei bija savs tirgus laukums, taču lielveikalu konkurences dēļ lielākā daļa no tiem ir beigusi pastāvēt.

Veselības aprūpe

Rajonā atrodas gan bērnu, gan pieaugušo poliklīnikas, kas celtas vēl padomju laikos un turpina apkalpot iedzīvotājus. Tas ir nozīmīgs pluss, salīdzinot ar dažiem jaunākajiem Rīgas mikrorajoniem, kur medicīniskā infrastruktūra ir daudz sliktāk attīstīta.

Bibliotēkas un kultūra

Viens no kulturālajiem centriem Purvciemā ir bibliotēka "Burtnieks", kas ir viena no lielākajām Rīgas centralizētās bibliotēku sistēmas filiālēm un turpina aktīvi darboties. Rajonā notiek arī dažādi kultūras un kopienas pasākumi.

Zaļās zonas un aktīvā atpūta

Pretēji stereotipam par pelēku betona džungļu, Purvciems patīkami pārsteidz ar zaļo telpu pieejamību. Daudzstāvu māju iekšpagalmos atrodas gan apstādījumi, gan bērnu laukumi. Rajonā ir labiekārtoti parki un zonas aktīvai atpūtai.

Purvciems robežojas ar Biķernieku mežu – vienu no lielākajiem meža masīviem Rīgas robežās – kas piedāvā iespējas pastaigas, skriešanai un velosipēdu braucieniem. Tas ir iemesls, kāpēc Purvciemu tik bieži izvēlas ģimenes ar bērniem: rajons piedāvā gan pilsētas ērtības, gan tuvumu dabai.

Nekustamais īpašums Purvciemā

Cenas un tirgus tendences

Purvciems ir viens no pieprasītākajiem dzīvokļu tirgiem Rīgā, lai gan pēdējos gados dinamika ir dažāda. Rajonā ir pieejami gan tipveida padomju māju dzīvokļi par pieejamām cenām, gan arvien vairāk jaunu projektu dzīvokļi ar mūsdienīgām ērtībām.

Kopš 1990. gada Purvciema iedzīvotāju skaits samazinājies tikai par aptuveni 16 641 cilvēku – tas ir salīdzinoši maz, ņemot vērā vispārējo Rīgas iedzīvotāju skaita samazinājumu. Tas liecina, ka Purvciems saglabā savu pievilcību kā dzīvojamais rajons.

Jaunie projekti

Pēdējo gadu laikā Purvciemā tapuši vairāki jaunie dzīvojamie projekti: Ainavas nams, Astra Lux (Daugavas labā krasta augstākais nams), Ziedu muiža, Villa Marina un Saules tornis. Šie projekti piedāvā mūsdienīgus, kvalitatīvus dzīvokļus un veido kontrastu ar apkārtējo padomju laikmeta apbūvi. Jauni projekti tiek attīstīti Stirnu ielā, Ūnijas ielā, Purvciema ielā un Pūces ielā.

Kāpēc izvēlēties Purvciemu dzīvošanai?

Purvciems mūsdienās ir rajons, kas piedāvā ērtu satiksmi ar Rīgas centru, saglabājot mierīgāku ikdienas vidi. Pieejamas skolas, bērnudārzi un izglītības iestādes ģimenēm. Plašs veikalu un tirdzniecības centru klāsts ikdienas vajadzībām. Zaļās zonas, iekšpagalmi un infrastruktūra atpūtai un sportam. Stabils un pieprasīts nekustamā īpašuma tirgus dzīvokļa iegādei vai īrei.

Pateicoties izdevīgam izvietojumam, labai sabiedriskā transporta pieejamībai un attīstītai pilsētas infrastruktūrai, Purvciemu bieži izvēlas pastāvīgai dzīvei ģimenes ar bērniem, studenti un cilvēki, kas strādā Rīgas centrā, bet vēlas mierīgāku un zaļāku dzīves vidi.

Interesanti fakti par Purvciemu

Purvciema nosaukums latviski burtiski nozīmē "purva ciems" – vārds perfekti raksturo tā izcelsmi. Vēl 20. gadsimta 50. gados daļa no šīs teritorijas kalpoja kā Rīgas galvenā atkritumu izgāztuve. Pirmais muižas cēlājs šajā vietā bija Krievijas ķeizarienes Annas galma ārsts. Deglavas tilts, kas atklāts 1966. gadā, bija garākais gaisa pārvads visā Latvijā – 646 metri. Purvciems bija pirmais Rīgas mikrorajons ar deviņstāvu tipveida ēkām. "Minska" lielveikals bija pirmais mūsdienu tipa lielveikals Rīgā, un tā dvīnis "Rīga" vēl šodien atrodas Minskā. Franču projekta ēkas tautā sauktas par "kukurūzas vālītēm". Mēbeļu nams Dzelzavas ielā 72 nav mainījis savu funkciju kopš celtniecības – retums Latvijā. Rajonā atrodas aptuveni 15 vidusskolas, un dažas no tām pieder pie Rīgas akadēmiski spēcīgākajām.

Secinājums: Purvciems – vairāk nekā blokmājas

Purvciems ir rajons ar pretrunīgu, bet aizraujošu vēsturi. No nepārvarama purva caur atkritumu izgāztvi, vienģimeņu māju apbūvi un padomju celtniecības eksperimentiem – līdz Rīgas lielākajam dzīvojamajam rajonam. Aiz pelēkajām fasādēm slēpjas dzīva kopiena, lepna vēsture un daudzsološa nākotne.

Ja tu vēl neeji novērtējis Purvciemu tālāk par ielas skatu no trolejbusa loga – ir pienācis laiks iepazīt šo rajonu tuvāk. Jo Purvciems ir ne tikai vieta, kur dzīvo cilvēki – tas ir stāsts par to, kā no purva rodas pilsēta.

Ceļojumu aģentūras Rīga