Kad saskaņā ar Spānijas kontrolē, Hondurasa, tika atzīta par neatkarīgu valsti, 1821. Lielākā daļa vietējo iedzīvotāju Hondurasa pieder Garifuna sabiedrībai, ko sauc arī par "Black Caribs". Sabiedrībā radās laikā, septiņpadsmitā gadsimta, San Vicente, gandrīz gadsimtu pēc iekarošanu Centrālamerikā, Dienvidamerikā, un zemāko Antiļām.
Valoda
Spāņu valodai ir valsts un oficiālā valoda Hondurasa. Spāņu ir romāņu valodā un ierindojās 2 pēc skaita dzimtā valoda (340 miljoni).
Klimata
Labākais laiks, lai apmeklētu: klimats ir tropu ar dzesētāju, vairāk mērens laika apstākļiem kalnos. Ziemeļu piekrastē ir ļoti karsts ar lietus visu gadu, un, lai gan jūras breezes temperaments klimats, saule ir ļoti spēcīga. Sausā sezona ir no novembra līdz aprīlim un mitrā sezona ilgst no maija līdz oktobrim.
Virtuve
Honduran virtuve ir daži no labākajiem Centrālamerikā. Šeit jūs atradīsiet Hondurasa receptes, restorānu apskatus un definīcijas - viss, ko vēlaties uzzināt par Hondurasa pārtikas un dzērienu.
Valūta
Izmaksas
Dzīvesvieta Hondurasa faktiski svētība. Ar tik lielu vietu, un šāda liela ainava, tā ir kā tu dzīvo paradīzē. Lielā lieta ir tā, ka jums nav tērēt tik daudz, kad jūs dzīvojat šeit. Mājokļa izmaksas šeit ir apmēram $ 30, 000 (750, 000 HNL) uz $ 200, 000 (4, 5 miljoni HNL) vidēji mājās. Ja vēlaties, jūs vienmēr varat pārbaudīt dzīvokļi. Renting Hondurasā apmēram USD 300 (7500 HNL) uz $ 400 (10. 000 HNL) mēnesī izmaksas atkarībā no tā, kur tu dzīvo. Lai gan starpība ir minimāla, jūs joprojām varat izvēlēties, lai izvēlētos atrašanās vietu, kas ir lēts.
Hondurasa ir trešā lielākā valsts Centrālamerikā. Tā robežojas ar Nikaragvu, Gvatemalu un Salvadoru. Hondurasai ir gara krasta līnija gar Karību jūru un neliela pieeja Klusajam okeānam. Karību jūras piekrastē izveidojušās vairākas nozīmīgas ostas, viena no tām ir Laseiba. Mazliet atstatu no krasta atrodas Hondurasai piederošās un tūristu iecienītās Baijas salas. Zemieņu apgabali ir piekrastē un upju ielejās, kas izvagojušas Hondurasas kalnieni. Augstākie kalni atrodas valsts rietumos un centrālajā daļā, tiem ir vulkāniska izcelsme. Zemienēs, kur valda karsts un mitrs klimats, plašus apgabalus klāj lietusmeži. Kalnu mežos dominē ozoli un priedes.
Hondurasa ir mazāk industrializēta nekā kaimiņvalstis, un hondurasieši ir viena no nabadzīgākajām nācijām visā Rietumu pasaulē. Ar ārvalstu palīdzību ir izveidoti augkopības produkcijas pārstrādes uzņēmumi, kā arī ruma, cepamās eļļas, cementa un papīra ražotnes. Hondurasas kalnos atrodas bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas, īpaši - sudraba, cinka, svina rūdas un zelta. Šīs rūdas iegūst pazemes šahtās. Vairums cilvēku kopj savas lauku saimniecības vai strādā algotu darbu lielajās plantācijās, kurās eksportam audzē banānus, kafijas pupiņas, eksotiskos augļus un ziedus. Agrāk Hondurasa bija lielākā banānu eksportētāja, un vēl arvien šī kultūra dod 25% valsts ienākumu. Lielākā daļa kalnienes lauksaimniecībai nav piemērota. Toties krītošā ūdens spēka darbinātās hidroelektrostacijas saražo 80% elektroenerģijas.
Description above from the Wikipedia, licensed under CC-BY-SA full list of contributors
here.